Ar tehnoloģijām saistītas sazvērestības teorijas

Mūsdienu pasaulē, tehnoloģiju ietekme turpina pieaugt. Tie, kuri tās kontrolē, tur sabiedrību īsā pavadā. Kompānijas vienmēr meklē līdzekļus uzlabot savu stāvokli, ieskaitot nelikumīgus paņēmienus. Ar tik daudz varu un naudu uz spēles, pārdomas par rīcības ētiskumu, nespēlē nozīmīgu lomu. Informāciju sagatavojis portāls http://www.alfakasino.com.

Brendans Eiks ir talantīgs programmētājs un programmēšanas valodas JavaScript radītājs. Agrāk Eiks bija arī Mozilla kompānijas, kas, starp daudzām citām lietām, ir arī pārlūka Firefox radītāji, valdes priekšsēdētājs. Eikam nācās pamest Mozilla pēc tam, kad mēdijos izplatījās ziņas, ka viņš ir ziedojis tūkstoš dolāru 2008. gada kampaņai, ar mērķi panākt viendzimuma laulību aizliegumu Kalifornijas štatā. Milzīgā kritika, kādu sekoja ziņām par Eika ziedojumu, daudziem šķiet aizdomīga, jo tālajā 2008. gadā, pat Baraks Obama, publiski nostājās pret viendzimuma laulību, kas netraucēja vairumam liberālā Kalifornijas štata iedzīvotāju tāpat balsot par viņa prezidentūru. Tehnoloģijas industrijā pastāv viedoklis, ka milzīgā ažiotāža tika sacelta ar Mozilla atsevišķu valdes locekļu, kas vēlējās atbrīvoties no sava priekšsēdētāja, finansējuma palīdzību.

1913. gadā, Rūdolfs Dīzels, dīzeļdzinēja izgudrotājs, tika atrasts miris savā laivā. Daudzi Dīzela nāvē vaino Impēriskās Vācijas slepenos dienestus, kuri nonāvēja izgudrotāju, lai nepieļautu viņa plānu – strādāšanas Lielbritānijas troņa labā, piepildīšanos. Citi norāda uz to, ka Dīzela nāve bija ļoti izdevīga arī citam izgudrotājam – Herbertam Akroidam Stjuartam. Stjuarts izgudroja pats savu dzinēju, kas dīzeļa vietā izmantoju eļļu, un bija ļoti veiksmīgs pirms dīzeļdzinēju parādīšanās tirgū.

Microsoft ir kompānija, kas novietoja datoru uz katra galda. Līdzīgus mērķus sev izvirzīja daudzi konkurenti, bet Microsoft operētājsistēma un DirectX sistēma spēlēja izšķirošu lomu, lai kompānija uzvarētu sāncensībā. Deviņdesmitajos gados, Microsoft kļuva par datoru industrijas seju, pateicoties gana kvalitatīvai programmatūrai, agresīvai mārketinga stratēģijai un vēl agresīvākam tvērienam pār datoru aparatūras ražotājiem. Piemēram, pēc sadarbošanās ar citiem programmatūras ražotājiem, Intel uzzināja, ka tiek par to sodīti, Microsoft pēkšņi sākot izlaist produkciju, kas nedarbojas uz Intel ražotajiem datoriem.

Katru reizi, kad tirgū parādās jauns iPhone viedtālrunis, kompānija izlaiž arī jaunu operētājsistēmas versiju. Vecāko iPhone modeļu īpašnieki, pēc automātiskā operētājsistēmas atjaunojuma saņemšanas, atskārta, ka to telefoni ir sākuši darboties ievērojami lēnāk, kā iepriekš. Jaunākā modeļa lietotāji, protams, nepiedzīvoja tamlīdzīgas problēmas. Iespējams, ka tas ir saistīts ar subjektīvu uztveri, kuru izraisījusi vecāko modeļu īpašnieku vēlme iekāre iegūt jaunākos viedtālruņus, bet Android īpašnieku vidū šādas baumas neklīst. Varbūt tā ir tikai vēl viena sakritība, bet Android arī nav ieinteresēti bojāt dzīvi vecāko mobilo ierīču īpašniekiem, jo negūs nekādu labumu, ja tie iegādāsies jaunākus, jo viņu izstrādātā operētājsistēma darbojas uz Google un Samsung ražotiem viedtālruņiem.

Sazvērestības teorijām ir apvītas pat tik senas tehnoloģijas kā radio frekvences. FM radio viļņiem ir zemāka interference, augstāka skaņas kvalitāte un mazāk fona trokšņu, kā AM radioviļņiem, kas ir ļoti jūtīgi pret elektriskajām vētrām un augstsprieguma kabeļu līnijām. Neskatoties uz to, ASV Radio savienība ļoti vēli pārgāja uz FM, tas ticis darīts dēļ konkurences ar Federālo Komunikāciju sistēmu, kas pirmie sāka izvietot savā pārvaldībā esošās radiostacijas FM viļņos. Lai izspiestu konkurentus no tirgus, Radio savienība, izmantojot savu spēcīgo lobiju valdībā, panāca, ka FM pārraides pasludināja par nelikumīgām, kas bija spēkā līdz pat 1954. gadam.

Pārdroši zinātniskie projekti

Zinātne ir vareni uzlabojusi mūsu dzīves, padarījusi pasauli par ērtāku vietu dzīvošanai un palīdzējusi mums iegūt labāku priekšstatu par sevi un visumu. Zinātnei progresējot, cilvēce tai seko. Turot to prātā, daudzi pētnieki nepacietīgi strādā pie zinātniskajiem projektiem ar potenciālu pārveidot un uzlabot sabiedrību. Tomēr, reizēm progress, inovācija un atklājumi ir pārāk radikāli, lai tos varētu realizēt ar attiecīgā laika tehnoloģijām, nolemjot tos neveiksmei jau pirms sākuma.

Pie tādām jāpieskaita arī mēģinājums atgriezt dzīvē sen izmirušu dzīvnieku sugu. Pireneju kalnu aita, kas agrāk dzīvoja augstu Pireneju kalnos – kalnu grēdā, kas atdala Franciju un Spāniju. Tūkstošiem gadu šī suga plauka kalnainajā un siltajā reģionā, bet, pārmērīgas medniecības dēļ, to iedzina aizmirstībā. Tomēr, pirms pēdējais sugas eksemplārs nomira, zinātnieki saglabāja tā DNS paraugu. Daudzus gadus pēc izmiršanas, franču un spāņu zinātnieku komanda uzņēmās projektu, kas atgādināja Juras Laikmeta Parka filmu sērijā redzēto. Zinātniekiem izdevās atgriezt dzīvē vienu aitu, izmantojot saglabātos DNS paraugus, lai apaugļotu surogātmāti (ganhar dinheiro com apostas). Diemžēl aita nedzīvoja ilgi, mirstot jau 10 minūtes pēc dzemdībām. Grandiozās ieceres neveiksmes ir skaidrojamas ar to, ka, 2003. gadā, kad tā tika veikta, izmantotās tehnoloģijas vēl bija šūpuļa stadijā. Zinātnieki nenokar galvas un ir pārliecināti, ka, tehnoloģijām attīstoties, Pireneju kalnu aitas vēl kāpelēs pa Pireneju kalniem. Paturot to prātā, varam gaidīt, ka nākotnē atgriezīsies arī citas šobrīd izmirušas sugas.

Neviens un nekas nav paņēmis tik daudz cilvēku dzīvību kā malārijas saslimšana. 2013. gadā vien, tā prasīja 198 miljonu dzīvību. Lai gan ir pieejama vakcīna pret šo briesmīgo saslimšanu, tā nav pārāk efektīva. Turklāt parazīts, kas ir atbildīgs par Malāriju, spēj ātri izstrādāt imunitāti pret zālēm. Šie faktori padara malārija par vienu no visgrūtāk apkarojamajām slimībām. Neskatoties uz cilvēces tehnoloģisko attīstību, līdz šim efektīvākie līdzekļi pret to ir primitīvie pesticīdi un kukaiņu tīkliņi, kurus uzstāda ap gultām. Tomēr, ir cerības, ka situācija mainīsies uz labo pusi. Zinātnieki no Kalifornijas Universitātes inženierē moskītus, kas ir imūni pret malārijas parazītiem. Turklāt pret malāriju imūnie moskīti, kādus zinātnieki ir ģenētiski radījuši, ir spējīgi nodot šīs spējas turpmākajām paaudzēm, izplatot tās plašās moskītu populācijās. Lai arī tas nav pilnīgs risinājums pret visbīstamāko pasaules slimību, zinātnieki ir pārliecināti, ka, kādu dienu, tas palīdzēs ievērojami samazināt slimības izplatību. Diemžēl projekts ir saskāries ar tehnoloģiskām grūtībām un izskatās, ka paies vēl daudzi gadi, līdz būs iespējams palaist brīvībā pietiekoši daudz šādu moskītu, lai tas radītu ievērojamu iespaidu uz to populāciju.

Viena no karstākajām pasaules problēmām, gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, ir globālā sasilšana. Līdzšinējie cilvēces centieni ierobežot pret to cīnīties ir cietuši pilnīgu neveiksmi. Viens no interesantākajiem teorētiski iespējamiem risinājumiem ir ģeoloģiskās inženierijas tehnoloģijas. Vairākas no risinājumiem ir vai nu pārāk dārgi, vai arī pārlieku pārdroši, lai tiktu nopietni apsvērti. Tomēr atsevišķas metodes, piemēram, atbrīvošanās no slāpekļa dioksīda, pētnieki nopietni apsver. Risinājums ir nepieciešams tuvāko gadu laikā, bet pagaidām zinātnieku darbam nav rezultātu.

Ar citiem projektiem varat iepazīties, apmeklējot oiapostas.com.

Stīvens Kings “Zvēru kapiņi” analīze

Šis ir viens no Stīvena Kinga pagājušā gadsimta darbiem, kas joprojām ir bieži lasīts, kā arī ekranizēts. Šī ir arī viena no grāmatām, kuru varētu būt noderīgi arī analizēt. Grāmatu elektroniskā versijā ir iespējams atrast CasinoPT24.com.

Darbības laiks un vieta

Darbība norisinās pagājušā gadsimta 80. gados ASV, kādā nelielā pilsētiņā Ladlovā, blakus 15. maģistrālei. Tai netālu ir Zvēru kapiņi. Darbā notikumi ir ļoti dinamiski un nav attēlots ļoti liels laika posms.

Galveno varoņu raksturojums

Visi varoņi sākumā ir ļoti mīloši un pat pārlieku darbīgi. Romāna centrā ir Krīdu un Krendelu ģimenes. Darbojas arī dažādi neizskaidrojami tēli- Viktors Paskovs (labais personāžs gara formā, kurš cenšas brīdināt ģimeni), Zelda (Reičelas traģiski slimības uzveiktā māsa, kura viņai rādās murgos), varenais un briesmīgais Ozs-Vendigo (sens indiāņu gars, kurš Luisā atstāj dziļas šausmas, dīvainas skaņas, nevar saprast vai tas ir īsts, vai iedomu tēls).

Luīss Krīds – galvenais varonis, gādīgs vīrs, mīlošs tēvs. Viņš ir varonis, kurš pats tā īsti nespēja sajust tēva mīlestību, jo to zaudēja 3 gadu vecumā. Tagad viņš ir gudrs ārsts. Jau kopš bērnības aizraujas ar dažādu modeļu meistarošanu. Saspringtās situācijās dzird savu sirdsapziņu. Mēdz runāt ar sevi. Ārēji nosvērts jebkādos apstākļos. Vizuāli (tiešais raksturojums) viņš ir garš, vidējas miesasbūves, tumšiem, gandrīz melniem matiem.

Reičela Krīda – iekšēji nenoturīga, emocionāla. Nespēj pieņemt, ka nāve ir dabiska un tas notiks ar katru. Mirusī māsa Zelda ir atstājusi psiholoģisku iespaidu, bērnības traumu. Runājot par Zeldu, ātri zaudē savaldīšanos un kļūst histēriska, sākas dažādi strīdi. Ārēji gādīga sieva, mīloša māte. Īsiem, tumši krāsotiem matiem, kopta sieviete. Cenšas neizrādīt mūžīgo satraukumu, bet tas bieži nesanāk un ātri sāk raudāt.

Ellija – 7.g. veca, emocionāla un garastāvokļa cilvēks, tomēr vienmēr ir īsts mīļums. Satraukta par iešanu skolā. Stipri pieķērusies savam kaķim. Ja kaut ko viņai pārmet, mēdz izturēties augstprātīgi, pat aizvainojoši. Līdzīga savai mātei. Nenoliedzami skaista, austrumnieciska ādas krāsa, tumši mati.

Geidžs – divus gadus vecs, nepaklausīgs bērns. Kā jau vairums bērnu visu, kam tiek klāt liek mutē. Ārēji mīļš, brīžiem pārāk raudulīgs, īsiem tumšiem matiem. Augšāmcēlies kļūst ļauns un bīstams.

Džadsons Krendels – 83 gadus vecs vīrs, kuram liktenis tomēr nelēma kļūt Luīsam tēva vietā. Neskatoties uz cienījamo vecumu, izskatījās jaunāks. Atsaucīgs un izpalīdzīgs kaimiņš. Sīki, bet daži tīri labi triki. Spēj stāstīt daudzus stāstus, laba atmiņa. Sirmi mati.

Vinstons Čērčils – trīs gadus vecs Ellijas kaķis. Ģimenes mīlulis. Augšāmcēlies ļoti izmainījās, ģimenei kļuva no viņa bail. Ellija vairs nevēlējās ar viņu gulēt. Lielas, zaļgandzeltenas acis, melns kažoks.

Stīvena Kinga “Zvēru kapiņi” ir bagāti ar daudziem pavērsieniem un paši personāži ir ļoti dzīvīgi. Rakstnieks ir spējis izveidot darba norises vietu interesantu un arī varoņi šķiet patiesi. Tas pats attiecas pat uz kaķi un dažādiem citiem paranormāliem aspektiem, kas ar laiku šķiet, ka tā varētu notikt. Darbs ir arī pamācošs un ir iespējams novērot ļoti daudz interesantu lietu, kas ir saistītas ap augšāmcelšanos un ģimeni. Vienaldzīgs noteikti nebūs neviens lasītājs.

Šeit atsauce uz tekstā izmantoto informāciju.

Kas ir ekotūrisms?

Pašlaik tūrisms ir viena no pasaules lielākajām industrijām. Tās globālais ekonomiskais ieguldījums ir vairāk nekā 8,1 miljards eiro gadā. Nav šaubu, ka šīs industrijas ekonomiskais devums ir neatsverams un bez tās mēs piedzīvotu ļoti strauju lejupslīdi tautsaimniecībā, no kuras atgūties būtu teju neiespējami, tomēr arvien pieaugošais pieprasījums pēc tūrisma pakalpojumiem rada arī milzīgu kaitējumu apkārtējai videi. Masu tūrisms, gandrīz visos tā aspektos, grauj un piesārņo apkārtējo vidi, veicina neefektīvu resursu izmantošanu, iznīcina autentiskās vērtības utt. Lai cīnītos pret tūrisma industrijas negatīvo ietekmi, bet tajā pašā laikā neliegtu cilvēkiem iespēju ceļot un gūt jaunu pieredzi, tiek arvien vairāk popularizēts ekotūrisms. Kas īsti ir ekotūrisms un kā tas ietekmē tūrisma industriju?

Kopumā termins ekotūrisms tiek lietots, lai vērstu uzmanību tieši uz tūrisma industrijas radītajām negatīvajām ietekmēm uz planētu. Tas ir pretējs masu tūrismam, kas grauj apkārtējo vidi. Ekotūrisms ir paredzēts ne vien, lai pasargātu uz saudzētu šo planētu, bet arī lai tai palīdzētu un ar tūrismu veicinātu dabas aizsardzību. Ekotūrisms ir visai plašs jēdziens, kas sevī ietver vairākus aspektus:

  • Tas pamatā ir balstīts uz dabas vai kultūras mantojuma saglabāšanu
  • Tas ir vērsts uz tūristu atstātās negatīvās ietekmes samazināšanu
  • Tas labvēlīgi ietekmē vietējo sabiedrību
  • Tas ir izglītojošs
  • online casino
  • Tas veicina efektīvu resursu izmantošanu

Tātad tūrisma komersantiem, kas sevi pieskaita ekotūrisma virzienam ir vispirms jāiestājas par to, lai dabai, kultūrai un vietējai sabiedrībai netiktu nodarīts kaitējums un tikai tad jādomā par peļņu un personīgo ieguvumu. Tikai tā ir iespējams panākt, ka tūrisma industrija pamazām neiznīcina pati sevi un nenodara neiedomājami lielu kaitējumu visai zemeslodei. Arvien vairāk tūrisma uzņēmumiem un arī pašiem tūristiem vajadzētu piedomāt pie savām veiktajām izvēlēm un to ietekmi uz vidi.

Par laimi ekotūrisma niša pēdējo gadu laikā ir strauji attīstījusies un arvien vairāk tūrisma uzņēmumu vēlas sevi pozicionēt kā ekotūrisma galamērķus. Tas pozitīvi ietekmē tūrisma industriju. Diemžēl, masu tūrisma galamērķi attīstās vēl straujāk, tāpēc uz kopējā fona ekotūrisma galamērķu pieaugums ir visai nenozīmīgs. Lai cīnītos pret masu tūrisma negatīvo ietekmi savu domāšanu ir jāmaina ne vien uzņēmumiem, bet arī pašiem tūristiem, jo piedāvājumu veido pieprasījums. Tūristiem arvien aktīvāk ir jāizmanto ekotūrisma piedāvājumi un jāvairās no iestādēm, kas nedomā par vides saudzēšanu.

Tiesa, liela daļa pakalpojumu sniedzēju vien izmanto ekotūrisma terminu savas popularitātes celšanai. Rūpes par apkārtējo vidi pēdējā laikā ir ļoti aktuāls temats dažādās nozarēs un cilvēki sāk arvien vairāk piedomāt pie tā, kā viņu ikdienas rīcība ietekmēs dabu, automaty zdarma, klimatu un sabiedrību. Tūristi jau tagad nereti dod priekšroku tieši tūrisma uzņēmumiem, kas ievēro ilgtspējības principus, tāpēc tā ir laba reklāma. Lai atšķirtu īsts ekotūrisma uzņēmums no neīstiem, atcerieties, ka īsti ekotūrisma piekritēji nepārkāps nevienu no augstāk minētajiem, pieciem ekotūrisma aspektiem.

Ābolu sejas maskas dažādiem ādas tipiem

Ābolu sejas maskas ir spējīgas padarīt mūsu sejas ādu jaunu, starojošu, samtainu froutakia, bet pirms to lietošanas jums ir jāpārliecinās, ka jums nav alerģiskas reakcijas ne uz āboliem, ne uz citām, maskā pielietotajām sastāvdaļām. Lai to izdarītu, gatavo masku uzklājiet elkoņa iekšpusē un apskatieties ir apsārtums vai nav, ja apsārtuma nav, tad masku droši varat uzklāt sejas ādai ρουλετα καζινο, ja apsārtums ir, tad no maskas lietošanas ir jāatsakās.

Uzmanību! Ābolu maskas uz sejas drīkst turēt ne ilgāk par 15 minūtēm.

Maska ar āboliem novecot sākušai ādai.

Kurss – 10 maskas (2 maskas nedēļā, bet ne vairāk) – παιχνιδια καζινο.

Ar medu. 1 ēdamkarote smalki sarīvētu ābolu, 1 olas dzeltenums, 1 tējkarote tumša, bieza medus.

Ar kartupeļiem un pienu. 1, vidēji lielu kartupeli ar visu mizu izvāra, notīra un savieno ar olas dzeltenumu, pievieno 1 ābolu sagrieztu kubiciņos un 2 ēdamkarotes piena. Iegūto masu liek ūdens peldē uz 30 min, tad saspaida un atdzesē līdz pieņemamai temperatūrai, uzklāj uz sejas ādas un apsedz ar drāniņu.

Ar kefīru un zirnīšiem. 1 ābolu sasmalcina, iegūtajai masai klāt pievieno 1 ēdamkaroti kefīra, 1 olas dzeltenumu un 2 ēdamkarotes zirnīšu. Saspaida, rūpīgi samaisa un uzklāj sejas ādai.

Uzklājiet maskas ne tikai sejai, bet arī dekoltē zonai. Pēc maskas nomazgāšanas iesmērējiet ādu ar savu mīļāko krēmu.

Sejas maskas ar āboliem un krējumu.

Šī maska lieliski derēs sausai un novecot sākušai ādai, tāpēc, ka tai ir mitrinoša un barojoša iedarbība, tā mazina tūsku, uzlabo ādas elastīgumu, atbrīvo no noguruma pēdām. Lai sasniegtu manāmus rezultātus, to vajag lietot ne retāk, kā 3x nedēļā.

1 saldu, vidēji lielu ābolu sasmalcina, iegūtu biezeni, nepārtraukti maisot sajauc ar 1 ēdamkaroti trekna krējuma.

Ja jums krējuma ir maz, tad varat likt nevis ēdamkaroti, bet 1 tējkaroti krējuma un 1 tējkaroti kartupeļu cietes. Pirmo tad ir jāliek kartupeļu cieti un tikai tad krējumu. Krējuma vietā var izmantot arī olīvu eļļu.

Iegūto putriņu uzklāj uz sejas ādas, atstāj uz 15 minūtēm, tad noskalo ar ūdeni, pamasē ar ledus kubiciņu un uzklāj mitrinošu krēmu.

Atcerieties! Maskas efektivitāte uzlabosies, ja pirms tam sejai uzklāsiet karstu kompresi.

Atjaunojošas sejas maskas.

Tādas sejas maskas lieliski derēs nobriedušai sejas ādai, tās baros un mitrinās sauso, novecot sākušo ādu, piesātinās to ar vitamīniem, uzlabos ādas krāsu.

Maska ar olīvām. Savienojiet 2 – 3 ēdamkarotes ābolu biezeņa ar 1 ēdamkaroti olīvu eļļas un 2 – 3 pilieniem kadiķu eļļas ( tā pastiprinās tonizējošo efektu).

Ar burkāniem un olas baltumu. Smalki sarīvējiet 1 burkānu un 1 ābolu, sajauciet, pievienojiet saputotu olas baltumu, cieti un 1 tējkaroti olīveļļas. Ļaujiet masai ievilkties, tad uzklājiet sejai, atstājiet uz 15 minūtēm, noņemiet ar vates plāksnītēm, kuras ir samērcētas pienā.

Olīveļļu var aizstāt ar kviešu asnu eļļu, jo tai arī piemīt ādu atjaunojošas un barojošas īpašības.
Atcerieties! Ja jums nav laika lai uzklātu ābolu sejas masku, tad jūs varat 10 min pamasēt seju ar ābola daiviņu. Tāda procedūra ļaus jums atsvaidzināt sejas ādu un atgriezt tai dabīgo izskatu.

Kāpēc videospēles ir kaitīgas un kā to labot

Mēs visi esam dzirdējuši skaidru un konkrētu teikumu: “Spēlēt videospēles ir ļoti slikti”, taču daudzi no faktiem, kāpēc spēlēt šīs spēles ir tik kaitīgi, patiesībā ir vien nepatiesības. Mēs esam brīdināti par sekām, kuras izraisa atkarība no pārmērīgas spēlēšanas, veselības un sociālām problēmām, taču šā vai tā turpinām to spēlēt. Cilvēki neapstāsies spēlēt šīs spēles līdz brīdim kad kāds fizisks spiediens mums to liks darīt. Mēs varam izvairīties no konkrētiem aspektiem, ieviešot dažas veselīgas darbības. Lūk, daži no piemēriem, kā kaitīgo videospēļu ietekmi var limitēt.

Uzmani savas acis
Pavadot daudz laika skatoties uz ekrānu, reāli var kaitēt redzei strādāt optimālā līmenī. Datoru redzes sindroms ir rezultāts, ko cilvēks var iegūt ilgstoši skatoties uz ekrānu. Skatoties ekrānā sāk palikt arvien grūtāk uztvert mirgojošus attēlus un krāsu kontrastu. Tas var izraisīt redzes dubultošanos, sausas acis, un, protams, var kaitēt spēļu prasmēm. Zilā gaisma, ko izstaro LCD ekrāni var būt kaitīga, traucējot miegam.

Lai varētu turpināt spēlēt videospēles, un pārtrauktu domāt par veselību, daudzi speciālisti iesaka “20-20-20 likumu”, kas nosaka to, ka tev ik pēc 20 minūtēm 20 sekundes jāskatās uz objektu, kas atrodas 20 metru attālumā. Tas sniedz acīm pārtraukumu. Neaizmirsti arī bieži mirkšķināt acis, lai nerastos sausuma sajūta. Tu pats neapzinies, bet bieži vien nemirkšķini acis, kamēr spēlē video spēles. Ja spēles tiek spēlētas naktī, jācenšas pēc iespējas pielāgot ekrāna krāsu, lai samazinātu zilo gaismu. Tas varētu būt grūtāk izdarāms televizorā Precio de la licuadora española, taču datorā ekrāna krāsu ir pietiekoši viegli izmainīt.

Pārlieku ilgā sēdēšana
Sēdēšana nekad nav ieradums, kas vīsies ar jebkādu uzvaru. Pārmērīgi sēžot var saslimt ar virkni slimībām, tai skaitā diabētu un sirds slimībām. Tātad, pats par sevi saprotams, ka ilgstoša videospēļu spēlēšana sēdus pozā neko labu tavai veselībai nedara.

Ar spēļu konsolēm šobrīd var ērti spēlēt videospēles arī tad, ja esi piecēlies. Vai izmēģini sēdēt uz vingrošanas bumbas. Tajā laikā, kad praktizē 20-20-20 likumu savai redzei, vari piecelties kājās, tādējādi arī izstaipot nosēdētos muskuļus. Tas nozīmē, ka ik pēc 20 minūtēm nodrošināsi sev pietiekošu izkustēšanos, salīdzinājumā ar ieradumu sēdēt visu laiku vienā pozā.

Uzmani savu stāju
Vienalga, vai tu sēdi, vai, cerams, stāvi kājās, kad spēlē videospēles – tev vajadzētu piedomāt pie savas stājas. Aizrautīgā spēles karstumā mēs vēlamies arvien pietuvoties ekrānam, tādējādi nodarot kaklam lielu slogu, kā arī pleciem un mugurkaulam. Paliekot vecākiem, šādas nepareizas pozas var izraisīt hroniskas sāpes, kā arī neatgriezenisku stājas izmaiņu.

Iesākumā, centies vienmēr plecus vilkt prom no ekrāna. Ja tu esi pie datora, tas nozīmē, ka vari pievilkt tuvāk peli un tastatūru, un nebūs pašam jāliecas tuvāk pie ekrāna. Turot plecus atpakaļ, palīdz saglabāt taisnu stāju. Mēģini noregulēt ekrānu tieši acu līmenī, lai nenoslogotu kaklu un galvu.

Pievērs uzmanību rokām
Turot rokas īpašā stāvoklī un veicot atkārtotas kustības, var izraisīt dažādas saslimšanas, var iedzīvoties muskuļu sāpēs un krampjos. Ja esi liels spēlētājs, gan jau būsi pamanījis kaut vienu no šīm pazīmēm. Nepareizs leņķis, kādā ir novietots galds un tastatūra pret tevi, var radīt nevēlamas muskuļu sāpes. Varbūt tastatūra ir pārāk tālu no tevis un rokas apakšdelmi balstās uz pašas galda malas? No pārlieku spēcīgas konsoles spiešanas, var izraisīt roku krampjus, kuri liks tūlīt pārtraukt spēli.

Pamēģini iesākumā nespiest tik spēcīgi un saspringti uz peles vai konsoles. Izstiep rokas, veic dažādas masāžas laikā, kad dari savu 20-20-20 vingrinājumu. Tas palīdzēs izvairīties no krampjiem.

Raksta informācija ņemta no www.milicuadora.com domēna!

Kā izmantot saules enerģiju

Saules enerģija ir neapstrīdami tīrākais un drošākais no visiem pieejamajiem atjaunojamās enerģijas avotiem. To var izmantot vairākos veidos, kas palīdzēs mājsaimniecībā kā arī ikdienā darba uzņēmumos. Paneļi (planšetes), kas pārvērš saules starus elektrībā ir liels pavērsiens zinātnes sasniegumos. Saules enerģijas paneļos tiek izmantotas silīcija šūnas, kuras sintezē no saules saņemtos fotonus. Elektrību, kuru iegūstam no šiem paneļiem, var izmantot dažādos veidos.

Saules enerģijas darbināti ventilatori
Ventilatori tiek plaši izmantoti visā saimniecībā un darba vidē, lai pārvietotu gaisu komforta līmenī, kontrolējot mitrumu un smaržu. Griestu ventilatori darba vidē tiek palaisti katru dienu, lai cirkulētu gaisu. Apkures un dzesēšanas iekārtas mājās, kas darbojas ar saules enerģijas padevi, lietderīgi samazina rēķinu izmaksas.

Apsildāmi peldbaseini
Baseins ir viens no lielākajiem priekiem vasaras sezonā, kad ārā valda īsta svelme. Ikviens gaida ar nepacietību dienu, kad atvērsies pirmā publiskā baseina diena, taču nereti tajos ūdens ir tik auksts, ka nespēj izbaudīt priekus. Lai novērstu šo problēmu, baseina apakšā var ievietot saules enerģijas kolektorus, kas uzsilda ūdeni attiecīgā siltumā, lai būtu komfortabli. Apkure darbojas tikai ievietojot paneļus baseinā, un nekādas citas papildus ierīces nav nepieciešamas.

Ūdens apkures sistēmas
Vai esi apsvēris iespēju izmantot saules enerģijas paneļus gāzes vai elektrisko ūdens sildītāju vietā? Uzstādot saules enerģijas paneļus var palielināt efektivitāti par 15 – 30 procentiem, jo parastās apsildāmās ierīces ar laiku noveco un šā vai tā ir jāmaina. Saules bateriju instalācija ir dārga, taču ilglaicīgi domājot, ir daudz izdevīgāk. Gada laikā uzstādīšana viennozīmīgi neatmaksāsies, taču ilgā laika periodā būs manāmas izmaiņas.

Mājas apkures sistēmas
Saules enerģijas apkure tiek dēvēta par pasīvo telpu apsildes iekārtu. Izveidojot mājā īpašu telpu, kur regulāri dienas laikā caur logiem tiek uzkrāta saules enerģija, bet laikā, kad saule noriet, siltums sāk izplatīties pa visām telpām, nodrošinot ilglaicīgu telpas siltumu. Mājas priekšā var novietot saules enerģijas kolektorus, kas uzkrāj dienas laikā iegūto enerģiju un pārvērš to elektrībā, kas darbina apkures iekārtas.

Akumulatoru uzlāde
Saules enerģiju var izmantot, lai atkārtoti uzlādētu baterijas, akumulatorus un elektroniskas ierīces, kuram nepieciešama uzlāde. Iegādājoties vienu saules baterijas kolektoru savai mājsaimniecībai, vairs nav jādomā par elektrības patēriņu, kas tiek izmantots, lai uzlādētu visas nepieciešamās lietas. Atkārtota bateriju uzlāde sniedz lielāku ekonomiku, jo mājās ir daudzas ierīces, kuras darbojas tieši ar maināmām baterijām.

Virtuves iekārtu darbībai
Attīstīt pavārmākslu uz saules enerģijas darbinātām ierīcēm būs finansiāli izdevīgāk. Gāzes plītis, dažādas elektronikas, virtuves iekārtas – viss krietni vien palielina komunālo rēķinu izmaksu. Lai gan mūsdienās ir ļoti energoefektīvi ledusskapji un cepeškrāsnis, tomēr izmantojot saules enerģijas, izmaksas ir vēl samazinātākas. Īpaši lielās mājsaimniecībās, kur maltīte jāgatavo daudz cilvēkiem, šis resurss ir ļoti izdevīgāks.

Āra apgaismojums
Ja debesis ir mākoņu aizsegtas, un nav vērojama neviena zvaigzne, tad naktis var būt īpaši tumšas. Ziemas sezonā tumsa iestājas jau pēc pusdienlaika, kas nozīmē, ka pārvietoties pa vietām, kur ir mazs apgaismojums ir pilnīgi neiespējami, turklāt arī nedroši. Apgaismojuma objekti uzkrāj saules enerģiju dienas laikā, un tad, kad iestājas tumšais laiks, izgaismo visu tuvāko apkārtni. Šādas iekārtas var izmantot gan katrai mājsaimniecībai atsevišķi, gan arī lielas nozīmes ceļu apgaismošanai. Šādu apgaismojumu ieviešana nodrošina arī gaismas esamību laikā, kad ir negaidīti elektrības pārrāvumi. Piemēram, ja naktī sākas liela vētra, nav jābaidās, ka tiks pārrauti elektrības vadi.

Nākotne ar bez-vadītāja automobiļiem

Autonomu auto izstrāde vairs nav tikai futūristisks koncepts. Vairāki autoražotāji kā Mercedes, BMW, Tesla, jau ir izlaiduši, vai arī plāno drīzumā izlaist mašīnas ar pašbraukšanas funkcijām, pateicoties kurām šie auto paši pildīs vairākas vadīšanas funkcijas, kuras līdz šim pildīja autovadītājs. Tikmēr datoru programmatūras un telekomunikāciju gigants Google aktīvi strādā pie autonoma auto prototipa izstrādes “casino“, kas pārņemšot auto vadību pilnībā, bez vadītāja-cilvēka palīdzības.

Arī nākotnes prognozes iepriecinās, tos, kuri aiz stūres pavadītajā laikā labprātāk izklaidētos skatoties mobilo ierīču ekrānos. Pēc portāla businessinsider.com prognozēm, līdz šīs desmitgades beigām, uz pasaules ceļiem būs aptuveni 10 miljonu daļēji, vai pilnīgi autonomu auto. Vairumu šo auto gan veidos pusautonomi auto ar ierobežotām patstāvīgas braukšanas funkcijām, jo pirmie patiesie autonomi tirgū prognozējas tikai 2019. gada sākumā.
Līdz bez-vadītāja auto nonāks līdz tirgum, vēl ir jāpilnveido nepieciešamās tehnoloģijas. Datorprogrammas, kas spēj atpazīt potenciālus draudus videokameru uzņemtajos datos, pagaidām vēl ir diezgan primitīvas. Tāpat pagaidām pieejamās tehnoloģijas ir ļoti dārgas un varam paredzēt, ka pirmie bez-vadītāja auto tiks mērķēti uz preču pārvadātājiem, nevis privātajiem auto īpašniekiem. Šajā gadījumā būtiska ir ne tikai autonomo sistēmu dārdzība, bet arī pieejamība. Pārdodot tūkstoti šādu auto privātpersonām, tie tiktu izkaisīti pa visu tirgu, turpretī, tos pārdodot kādam lielam uzņēmumam, visa auto flote atrastos zem viena jumta un, vajadzības gadījumā, būtu krietni vieglāk veikt uzlabojumus, kas pirmajiem šāda veida auto būs neizbēgami.

Jau šobrīd varam būt droši, ka pāreja no daļēji autonomiem braucamajiem uz pilnīgi autonomiem, būs pēkšņa. Šobrīd pieejamie vadīšanas atvieglojumi kā automātiskās parkošanās, bremzes un joslu līniju pārbraukšanas brīdinājuma signāla funkcijas darbojas ļoti īslaicīgi un tikai daļēji atvieglo vadīšanu. Acīmredzamu iemeslu dēļ, pilnīga vadības uzticēšana programmām būs iespējama tikai tad, kad tās būs spējīgas tikt galā ar visām iespējamajām krīzes situācijām, kādas var rasties uz ceļa un prasa nekavējošu reakciju.

Lai arī visas jaunās un izaicinošās tehnoloģijas publika uzņem ar zināmu piesardzību, autonomi auto izstrāde, saprotamu iemeslu dēļ, saņem īpaši piesardzības kritiku. Tomēr tieši drošība uz ceļiem ir viens no lielākajiem pašbraucēju trumpjiem, jo lielākā daļa satiksmes negadījumu tiek pieļauti tieši vadītājiem, pieļaujot cilvēciskas kļūdas. Daži eksperti pat spriež, vai nākotnē autonoma auto vadības sistēma nekļūs par piespiedu pasākumu, bet neprognozējamo cilvēkpērtiķu atrašanās pie stūres nekļūs nelikumīga vispārējā satiksmes plūsmā un būs rezervēta tikai tam paredzētās ātrumtrasēs.

Daudzi eksperti gan nespēj iedomāties auto pilnīgu uzticēšanu datorprogrammai. Ja mēs vēl neesam spējīgi pasargāt mūsu interneta bankas kontus no hakeru uzbrukumiem, ir maz ticams, ka tuvākajā nākotnē paļausimies ar savām dzīvībām tikpat uzticamām drošības sistēmām. Ir apšaubāms kā tās rīkotos spēcīgu morālo dilemmu situācijās. Piemēram, ja uz ceļa izskrien neuzmanīgs gājējs, pa pretējo joslu pretī nāk pasažieru autobuss, bet ceļa malā – dziļa aiza. Vai mēs būsim gatavi uzticēt savu likteni silikona čipos iestrādātai, amorālai programmai, kura šādos, tiesa gan, ļoti retos gadījumos, izvēlēsies mazāk sliktāko no vairākiem traģiskiem rīcības variantiem vadoties pēc sausas datu pārraides? Manuprāt, tā līdz galam uzticēt savas dzīvības vieniniekiem un nullītēm cilvēki nekad nebūs, un visdrīzākais, ka tieši tamlīdzīgi argumenti kalpos par ieganstu arī nākotnes auto aprīkot ar stūri un pedāļiem, ne tikai skārienjūtīgiem ekrāniem.

Vai nākotnē būs jāatsakās no privātuma drošības vārdā?

Tādi spiegu atribūti kā noklausīšanās ierīces, fotoaparāti Minox un pazolē paslēptas mikrofilmas, mūsdienās ir samazināti līdz spiegu filmu dekorāciju un muzeju eksponātu statusam. Produktus, kas ieraksta audio, vai video formātā mūsu darbības, esam brīvprātīgi ienesuši savā vidē, bet, ar globālā tīmekļa starpniecību, šī informācija nonāk drošības dienestu rīcībā. 2013. gada jūnijā Edvards Snovdens nopludināja ASV Nacionālās Drošības aģentūras klasificētu informāciju. Nopludinātie dokumenti pārsteidza pat rūdītu sazvērestības teoriju cienītāju bažas, NDA spiegošanas apjoms ir grandiozs. Aģentūra tika pārtvērusi vairāk kā miljarda pasaules iedzīvotāju, telefonu sarunas, interneta sarakstes, meklējot informāciju par terorisma draudiem, tāpat veicot politisko un ekonomisko spiegošanu. Greizsirdīgākie Nacionālās Drošības aģenti pat bija pratušies izmantot ASV spiegu tehnoloģijas, lai izsekotu savu romantisko partneru gaitām un vēl dažādi pārkāpjot pat NDA izstrādātos iekšējos, slepenos noteikumus.

Un neaizmirsti uzspēlēt eiro džekpots – jo vienmēr var paveikties!

Kādas tieši spiegošanas metodes ir NDA rīcībā? Ikdienas tiekot izsekotas simtiem miljonu mobilo ierīču atrašanās vietas, sarunas un sarakstes, tādā veidā NDA aģenti var uzzīmēt ļoti precīzu, jebkura pasaules iedzīvotāja – tehnoloģiju lietotāja ikdienas gaitas un attiecības. Tāpat aģentūrai ir pieejamas visas komunikācijas, kuras ir veiktas caur Google, Microsoft, Facebook, Yahoo, Youtube, AOL, Skype, Apple un Paltalk platformām, no kurienes katru gadi tiek ievākti simtiem miljonu personisko e-pastu un mesindžeru konti. Tikmēr aģentūras hakeru nodaļa ir izstrādājusi pilnu klāstu ar kriptogrāfijas rīkiem, ar kuriem uzlaužas personu mobilās ierīces, lai piekļūtu tajās tieši, vai netieši – caur mākoni, glabātajiem failiem. Turklāt spiegi ne tikai tiek klāt jau saglabātajiem failiem, bet arī var paši ierakstīt jaunus, sevis izvēlētā laikā ieslēdzot ierīču mikrofonus un kameras. Ne jau tāpat vien, Facebook dibinātājs, Marks Zukerbergs ir aizlīmējis kameras savām mobilajām ierīcēm un datoriem.

2013. gada klasificēto dokumentu noplūdes saceltais skandāls ir izvērsis sabiedrībā diskusiju par privātuma nozīmīgumu digitālās datu pārraides laikā. Vai tiklīdz, mēs kā sabiedrība, atbalstām kaut vismazāko privātuma pārkāpumu pret personām, kuras tiek turētas aizdomās teroristu uzbrukumu kaldināšanā, tad mums pēc definīcijas ir arī pašiem jāatsakās no tikpat daudz privātuma savās dzīvēs? Tā izskatās, jo, lai arī spiegošanas aģentūras vairāk interesē personu, kuru saistība ar Rietumiem naidīgām organizācijām ir skaidra, spiegošanas logaritmi meklē arī aizdomīgus atslēgas vārdus. Nav zināms tieši kādi ir atslēgas vārdi, bet nav grūti iedomāties nevainīgu, privātu telefona sarunu par ziņās redzēto, kurā vienu reizi par daudz pateikti vārdi kā: Islāms, vai Bumba, uzsāk personas privātās informācijas ielādi Amerikas Nacionālās Drošības aģentūras datu bāzē.

Interneta un mobilo ierīču lietotāju sašutums ir saprotams, nevienam tomēr negribas dalīt savus intīmos failus un sarunas ar ārzemju spiega acīm un ausīm. Tomēr izskatās, ka tā ir viena mūsu tiesībām, kuru 20. gadsimts būs paņēmis sev līdzi pagātnē. Pat tad, ja lielvalstu spiegošanas aģentūras būtu pilnībā godprātīgas, un tādas tās nav, agri vai vēlu, mums pašiem varētu nākties atteikties no privātuma garantijām sabiedrības drošības vārdā. Patiesībā, ir mazliet žēl spiegu. Pat pašam savu ikdienas e-pastu pārlasīšana, kolēģu sūtīto “smieklīgo” kaķu bilžu un mēstuļu ravēšana, meklējot apmaksājamo elektroapgādes rēķinu, parasti ir nāvīgi garlaicīgs pasākums. Turklāt mēs cilvēki esam egocentriskas būtnes, kas parasti krietni pārvērtē to, cik mēs paši un mūsu personīgie noslēpumi ir interesanti citiem.