Nākotne ar bez-vadītāja automobiļiem

Autonomu auto izstrāde vairs nav tikai futūristisks koncepts. Vairāki autoražotāji kā Mercedes, BMW, Tesla, jau ir izlaiduši, vai arī plāno drīzumā izlaist mašīnas ar pašbraukšanas funkcijām, pateicoties kurām šie auto paši pildīs vairākas vadīšanas funkcijas, kuras līdz šim pildīja autovadītājs. Tikmēr datoru programmatūras un telekomunikāciju gigants Google aktīvi strādā pie autonoma auto prototipa izstrādes “casino“, kas pārņemšot auto vadību pilnībā, bez vadītāja-cilvēka palīdzības.

Arī nākotnes prognozes iepriecinās, tos, kuri aiz stūres pavadītajā laikā labprātāk izklaidētos skatoties mobilo ierīču ekrānos. Pēc portāla businessinsider.com prognozēm, līdz šīs desmitgades beigām, uz pasaules ceļiem būs aptuveni 10 miljonu daļēji, vai pilnīgi autonomu auto. Vairumu šo auto gan veidos pusautonomi auto ar ierobežotām patstāvīgas braukšanas funkcijām, jo pirmie patiesie autonomi tirgū prognozējas tikai 2019. gada sākumā.
Līdz bez-vadītāja auto nonāks līdz tirgum, vēl ir jāpilnveido nepieciešamās tehnoloģijas. Datorprogrammas, kas spēj atpazīt potenciālus draudus videokameru uzņemtajos datos, pagaidām vēl ir diezgan primitīvas. Tāpat pagaidām pieejamās tehnoloģijas ir ļoti dārgas un varam paredzēt, ka pirmie bez-vadītāja auto tiks mērķēti uz preču pārvadātājiem, nevis privātajiem auto īpašniekiem. Šajā gadījumā būtiska ir ne tikai autonomo sistēmu dārdzība, bet arī pieejamība. Pārdodot tūkstoti šādu auto privātpersonām, tie tiktu izkaisīti pa visu tirgu, turpretī, tos pārdodot kādam lielam uzņēmumam, visa auto flote atrastos zem viena jumta un, vajadzības gadījumā, būtu krietni vieglāk veikt uzlabojumus, kas pirmajiem šāda veida auto būs neizbēgami.

Jau šobrīd varam būt droši, ka pāreja no daļēji autonomiem braucamajiem uz pilnīgi autonomiem, būs pēkšņa. Šobrīd pieejamie vadīšanas atvieglojumi kā automātiskās parkošanās, bremzes un joslu līniju pārbraukšanas brīdinājuma signāla funkcijas darbojas ļoti īslaicīgi un tikai daļēji atvieglo vadīšanu. Acīmredzamu iemeslu dēļ, pilnīga vadības uzticēšana programmām būs iespējama tikai tad, kad tās būs spējīgas tikt galā ar visām iespējamajām krīzes situācijām, kādas var rasties uz ceļa un prasa nekavējošu reakciju.

Lai arī visas jaunās un izaicinošās tehnoloģijas publika uzņem ar zināmu piesardzību, autonomi auto izstrāde, saprotamu iemeslu dēļ, saņem īpaši piesardzības kritiku. Tomēr tieši drošība uz ceļiem ir viens no lielākajiem pašbraucēju trumpjiem, jo lielākā daļa satiksmes negadījumu tiek pieļauti tieši vadītājiem, pieļaujot cilvēciskas kļūdas. Daži eksperti pat spriež, vai nākotnē autonoma auto vadības sistēma nekļūs par piespiedu pasākumu, bet neprognozējamo cilvēkpērtiķu atrašanās pie stūres nekļūs nelikumīga vispārējā satiksmes plūsmā un būs rezervēta tikai tam paredzētās ātrumtrasēs.

Daudzi eksperti gan nespēj iedomāties auto pilnīgu uzticēšanu datorprogrammai. Ja mēs vēl neesam spējīgi pasargāt mūsu interneta bankas kontus no hakeru uzbrukumiem, ir maz ticams, ka tuvākajā nākotnē paļausimies ar savām dzīvībām tikpat uzticamām drošības sistēmām. Ir apšaubāms kā tās rīkotos spēcīgu morālo dilemmu situācijās. Piemēram, ja uz ceļa izskrien neuzmanīgs gājējs, pa pretējo joslu pretī nāk pasažieru autobuss, bet ceļa malā – dziļa aiza. Vai mēs būsim gatavi uzticēt savu likteni silikona čipos iestrādātai, amorālai programmai, kura šādos, tiesa gan, ļoti retos gadījumos, izvēlēsies mazāk sliktāko no vairākiem traģiskiem rīcības variantiem vadoties pēc sausas datu pārraides? Manuprāt, tā līdz galam uzticēt savas dzīvības vieniniekiem un nullītēm cilvēki nekad nebūs, un visdrīzākais, ka tieši tamlīdzīgi argumenti kalpos par ieganstu arī nākotnes auto aprīkot ar stūri un pedāļiem, ne tikai skārienjūtīgiem ekrāniem.