Pārdroši zinātniskie projekti

Zinātne ir vareni uzlabojusi mūsu dzīves, padarījusi pasauli par ērtāku vietu dzīvošanai un palīdzējusi mums iegūt labāku priekšstatu par sevi un visumu. Zinātnei progresējot, cilvēce tai seko. Turot to prātā, daudzi pētnieki nepacietīgi strādā pie zinātniskajiem projektiem ar potenciālu pārveidot un uzlabot sabiedrību. Tomēr, reizēm progress, inovācija un atklājumi ir pārāk radikāli, lai tos varētu realizēt ar attiecīgā laika tehnoloģijām, nolemjot tos neveiksmei jau pirms sākuma.

Pie tādām jāpieskaita arī mēģinājums atgriezt dzīvē sen izmirušu dzīvnieku sugu. Pireneju kalnu aita, kas agrāk dzīvoja augstu Pireneju kalnos – kalnu grēdā, kas atdala Franciju un Spāniju. Tūkstošiem gadu šī suga plauka kalnainajā un siltajā reģionā, bet, pārmērīgas medniecības dēļ, to iedzina aizmirstībā. Tomēr, pirms pēdējais sugas eksemplārs nomira, zinātnieki saglabāja tā DNS paraugu. Daudzus gadus pēc izmiršanas, franču un spāņu zinātnieku komanda uzņēmās projektu, kas atgādināja Juras Laikmeta Parka filmu sērijā redzēto. Zinātniekiem izdevās atgriezt dzīvē vienu aitu, izmantojot saglabātos DNS paraugus, lai apaugļotu surogātmāti (ganhar dinheiro com apostas). Diemžēl aita nedzīvoja ilgi, mirstot jau 10 minūtes pēc dzemdībām. Grandiozās ieceres neveiksmes ir skaidrojamas ar to, ka, 2003. gadā, kad tā tika veikta, izmantotās tehnoloģijas vēl bija šūpuļa stadijā. Zinātnieki nenokar galvas un ir pārliecināti, ka, tehnoloģijām attīstoties, Pireneju kalnu aitas vēl kāpelēs pa Pireneju kalniem. Paturot to prātā, varam gaidīt, ka nākotnē atgriezīsies arī citas šobrīd izmirušas sugas.

Neviens un nekas nav paņēmis tik daudz cilvēku dzīvību kā malārijas saslimšana. 2013. gadā vien, tā prasīja 198 miljonu dzīvību. Lai gan ir pieejama vakcīna pret šo briesmīgo saslimšanu, tā nav pārāk efektīva. Turklāt parazīts, kas ir atbildīgs par Malāriju, spēj ātri izstrādāt imunitāti pret zālēm. Šie faktori padara malārija par vienu no visgrūtāk apkarojamajām slimībām. Neskatoties uz cilvēces tehnoloģisko attīstību, līdz šim efektīvākie līdzekļi pret to ir primitīvie pesticīdi un kukaiņu tīkliņi, kurus uzstāda ap gultām. Tomēr, ir cerības, ka situācija mainīsies uz labo pusi. Zinātnieki no Kalifornijas Universitātes inženierē moskītus, kas ir imūni pret malārijas parazītiem. Turklāt pret malāriju imūnie moskīti, kādus zinātnieki ir ģenētiski radījuši, ir spējīgi nodot šīs spējas turpmākajām paaudzēm, izplatot tās plašās moskītu populācijās. Lai arī tas nav pilnīgs risinājums pret visbīstamāko pasaules slimību, zinātnieki ir pārliecināti, ka, kādu dienu, tas palīdzēs ievērojami samazināt slimības izplatību. Diemžēl projekts ir saskāries ar tehnoloģiskām grūtībām un izskatās, ka paies vēl daudzi gadi, līdz būs iespējams palaist brīvībā pietiekoši daudz šādu moskītu, lai tas radītu ievērojamu iespaidu uz to populāciju.

Viena no karstākajām pasaules problēmām, gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, ir globālā sasilšana. Līdzšinējie cilvēces centieni ierobežot pret to cīnīties ir cietuši pilnīgu neveiksmi. Viens no interesantākajiem teorētiski iespējamiem risinājumiem ir ģeoloģiskās inženierijas tehnoloģijas. Vairākas no risinājumiem ir vai nu pārāk dārgi, vai arī pārlieku pārdroši, lai tiktu nopietni apsvērti. Tomēr atsevišķas metodes, piemēram, atbrīvošanās no slāpekļa dioksīda, pētnieki nopietni apsver. Risinājums ir nepieciešams tuvāko gadu laikā, bet pagaidām zinātnieku darbam nav rezultātu.

Ar citiem projektiem varat iepazīties, apmeklējot oiapostas.com.